Mēs informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpiniet pārlūkošanu vietnē vai noklikšķinot uz pogas Piekrītu, lai apstiprinātu sīkdatnes. Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot interneta pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātos sīkdatnes.

Piekrītu Plašāku informāciju par sīkdatnēm varat atrast šeit

Siguldas Sporta skolas nolikums

APSTIPRINĀTS

ar Siguldas novada Domes

2016.gada 3. augusta lēmumu

(protokols Nr.12, § 13)

 

SIGULDAS SPORTA SKOLAS

NOLIKUMS

 

Izdots saskaņā

likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 8.punktu,

Izglītības likuma 22.panta pirmo daļu,

Profesionālās izglītības likuma 17.pantu

 

 *ar grozījumiem, kas izdarīti ar Siguldas novada pašvaldības domes 2017.gada 27.jūlija lēmumu „Par grozījumu izdarīšanu Siguldas novada pašvaldības domes 2016.gada 3.augustā apstiprinātajā Siguldas Sporta skolas nolikumā” (prot. Nr.13, 28.§)

**ar grozījumiem, kas izdarīti ar Siguldas novada pašvaldības domes 2019.gada 21.februāra sēdes lēmumu (prot.Nr.4, 28.§)

 

I. Iestādes juridiskais statuss, tās dibinātāji

  1. Siguldas Sporta skola ir profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde (turpmāk tekstā – Sporta skola), reģistrācijas Nr. 4371902244, juridiskā adrese Gāles iela 29, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150, kuru dibinājusi Siguldas novada pašvaldība* (turpmāk tekstā – Dibinātājs).
  2. Dibinātāja juridiskā adrese ir Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV -2150.
  3. Sporta skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Sporta likums, likums „Par pašvaldībām”, Sporta skolas nolikums un citi spēkā esošie normatīvie akti.
  4. Sporta skola ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
  5. Sporta skola tiesīga lietot zīmogu ar valsts mazā ģerboņa attēlu atbilstoši likumam “Par Latvijas valsts ģerboni”. Sporta skolai ir noteikta parauga veidlapas.

 

II. Sporta skolas darbības mērķi, pamatvirzieni un uzdevumi

  1. Sporta skolas darbības mērķis ir veidot sporta izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošina profesionālās ievirzes sporta izglītības programmā noteikto mērķu sasniegšanu.
  2. Sporta skolas darbības pamatvirzieni ir profesionālās ievirzes sporta izglītības, sporta interešu izglītības un sporta metodiskā darba īstenošana.
  3. Sporta skola:
  4.  

-nodrošina iespējas bērnu un jauniešu fiziskajai un intelektuālajai attīstībai, veselības uzlabošanai un nostiprināšanai, demokrātijas izpratnes un vadības iemaņu veidošanai, interešu, spēju un talantu izkopšanai, pašizglītībai, profesijas izvēlei, lietderīgai brīvā laika un atpūtas organizācijai;  

-nodrošina talantīgu jauniešu augstākās meistarības pilnveidošanas iespējas sportā;

-veicina profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās un interešu izglītības sporta programmās iesaistīto pedagogu tālākizglītības iespējas;

-sadarbojoties ar izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem, nodrošina profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās nospraustos mērķus;

-pilda organizatoriski metodiskā centra funkcijas vispārizglītojošo mācību iestāžu sporta stundu un ārpusstundu sporta darba organizēšanā.;

-popularizē sportu un veselīgu dzīvesveidu.

8.1 Iestādei ir tiesības organizēt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi.**

 

 

III. Sporta skolā īstenojamās izglītības programmas

  1. Sporta skola īsteno licencētas un akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, sporta interešu izglītības programmas.
  2. Izglītības programmas, atbilstoši valsts izglītības normatīviem un standartiem, izstrādā Sporta skola.
  3. Sporta skola ir tiesīga īstenot vairākas izglītības programmas. Var īstenot citas interešu un citas izglītības programmas, saskaņojot ar Dibinātāju.

 

IV. Izglītības procesa organizācija

  1. Izglītības procesu Sporta skolā reglamentē Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, licencētās un akreditētās programmas, Sporta skolas nolikums, Sporta skolas darba un iekšējās kārtības noteikumi un citi normatīvie akti.
  2. Audzēkņu uzņemšana Sporta skolā, pārcelšana nākamajā mācību – treniņu grupā, atskaitīšana no Sporta skolas notiek saskaņā ar Sporta skolas iekšējiem noteikumiem, kas saskaņoti ar Dibinātāju, ievērojot Profesionālās  izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
  3. Mācību gads Sporta skolā sākas katra kalendārā gada 1.septembrī un beidzas nākamā gada 31.augustā. Jaunu treniņu grupu komplektēšana notiek no 1. – 30. septembrim vai  pēc attiecīga finansējuma saņemšanas.
  4. Sporta skolas audzēkņu sarakstā iekļauj arī tos audzēkņus, kuri turpina izglītības ieguvi Murjāņu sporta ģimnāzijā vai specializētajos sporta veidu centros.
  5. Audzēknim ir tiesības vienlaikus apgūt vairākas sporta izglītības programmas.
  6. Vienas mācību – treniņu nodarbības ilgums 40 minūtes.
  7. Mācību – treniņu nodarbības Sporta skolā ir maksas. Noteikumus par maksu Sporta skolā apstiprina Dibinātājs.

 

V.Sporta skolas iekšējo reglamentējošo  dokumentu pieņemšanas kārtība

  1. Sporta skola, saskaņā ar šo nolikumu, patstāvīgi izstrādā Sporta skolas iekšējos normatīvos aktus (iekšējie noteikumi, kārtības reglamenti), kurus izdod Direktors.

 

VI. Audzēkņu tiesības un pienākumi

  1. Audzēkņu tiesības, pienākumi un atbildība noteikti Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, citos ārējos normatīvajos aktos un iestādes iekšējos normatīvajos aktos.

 

VII. Pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi

  1. Sporta skolas vada direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba Dibinātājs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
  2. Par direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
  3. Direktora tiesības, pienākumi un atbildība noteikti Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personību datu aizsardzības likumā, darba likumā un citos normatīvajos aktos. Direktora tiesības un pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.
  4. Sporta skolas pedagogus un citus darbiniekus darbā pieņem un atbrīvo direktors normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Direktors ir tiesīgs deleģēt pedagogiem un citiem Sporta skolas darbiniekiem konkrētu uzdevumu veikšanu. Direktora vietnieku skaitu nosaka direktors, saskaņojot ar Dibinātāju.
  5. Sporta skolas pedagogu tiesības, pienākumi  un atbildība noteikti Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Fizisko personību datu aizsardzības likumā, darba likumā un citos normatīvajos aktos. Pedagoga tiesības un pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.
  6. Sporta skolas citu darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība noteikti Darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Sporta skolas citu darbinieku tiesības un pienākumus un atbildību precizē darba līgums un amata apraksts.

 

VIII. Sporta skolas pašpārvaldes izveidošanas kārtība, tās kompetence

  1. Direktoram ir pienākums nodrošināt Sporta skolas padomes izveidošanu un darbību. Sporta skolas padomē ir pedagogi, citi Sporta skolas darbinieki, audzēkņi un viņu vecāki vai likumiskie pārstāvji un citas ieinteresētas personas.
  2. Sporta skolas padomes kompetenci nosaka Izglītības likums, un tā darbojas saskaņā ar Sporta skolas padomes darbību reglamentējošu normatīvo aktu, ko, saskaņojot ar direktoru, izdod padome.
  3. Pedagoģiskā padome risina ar skolas mācību un audzināšanas darbu saistītus  jautājumus. Tās darbību nosaka Pedagoģiskās padomes reglaments. Pedagoģisko padomi vada Sporta skolas direktors. Tās sastāvā ir visi Sporta skolā strādājošie pedagogi. To sasauc ne retāk kā reizi semestrī un sēdes protokolē.
  4. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar audzēkņu interesēm Sporta skolā un līdzdarbotos Sporta skolas darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē. Sporta skolas padome ir tiesīga veidot audzēkņu pašpārvaldi. Audzēkņu pašpārvaldes darbību atbalsta direktors un pedagogi.
  5. Sporta skolas padomei, pedagoģiskai padomei, audzēkņu pašpārvaldei ir konsultatīvs raksturs.

 

IX. Sporta skolas saimnieciskā darbība

  1. Sporta skola ir patstāvīga finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī ar Sporta skolas nolikumā noteikto.
  2. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam Dibinātāja noteiktajā kārtībā direktors ir tiesīgs slēgt ar juridiskajām un fiziskajām personām līgumus par dažādu Sporta skolai nepieciešamo darbu veikšanu un citiem pakalpojumiem (t.sk. telpu nomu vai patapinājumu, interešu izglītības), ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanai.
  3. Sporta skolas saimnieciskās darbības ietvaros tiek veikta iestādes telpu un teritorijas apsaimniekošana.

    34.1 Sporta skolai ir tiesības izstrādāt projektus, piedalīties projektu konkursos, tos īstenot, kā arī piedalīties trešo personu projektos, kuri    veicina pamatvirzienu un uzdevumu realizēšanu iedalītā budžeta ietvaros, un, saskaņojot ar Dibinātāju, slēgt līgumus par šo projektu īstenošanu. 

 

X. Sporta skolas finansējuma avoti un kārtība

  1. Sporta skolu finansē tās Dibinātājs. Sporta skolas finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti.
  2. Sporta skolas finansēšanas avoti:

-valsts budžeta līdzekļi saskaņā ar gadskārtējo likumu par valsts budžetu;

-pašvaldība  budžets;

-Sporta skolas audzēkņu vecāku līdzfinansējums;

-citi finanšu līdzekļi:

-fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

-maksas pakalpojumi;

-ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

-citi ieņēmumi.

  1. Sporta skola var īstenot sporta  izglītības programmas, kuras var finansēt no dažādiem finanšu avotiem - valsts, pašvaldību, kā arī citu juridisko un fizisko personu līdzekļiem.
  2. Sporta skolas gada ieņēmumu - izdevumu tāmi apstiprina Dibinātājs pēc valsts budžeta un pašvaldības budžeta apstiprināšanas.
  3. Sporta skolas Dibinātājs nodrošina finansējumu Sporta skolas darbības nodrošināšanai:
    1. finansējumu pedagoģiskā procesa nodrošināšanai;
    2. novada skolēnu sporta pasākumu organizēšanai;
    3. daļēju darba algas fondu pedagoģisko darbinieku darba algas samaksai;
    4. darba algas un valsts sociālas apdrošināšanas obligātās iemaksas darbiniekiem;
    5. komandējuma un dienesta braucienu izdevumiem;
    6. pakalpojumu un materiālu apmaksu Sporta skolas darbības nodrošināšanai un skolas  uzturēšanai;
    7. kapitālajiem izdevumiem (lielā inventāra iegāde, tehniskās bāzes pilnveide un   attīstība).

 

XI. Sporta skolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība

  1. Sporta skolu reorganizē vai likvidē Dibinātājs noteiktajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, paziņojot par to Izglītības ministrijai.

 

XII. Sporta skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

  1. Sporta skola izstrādā Sporta skolas nolikumu.
  2. Sporta skolas nolikumu apstiprina Dibinātājs.
  3. Grozījumus Sporta skolas nolikumā var izdarīt pēc Dibinātāja, Sporta skolas pedagoģiskās padomes, Sporta skolas padomes priekšlikuma.
  4. Grozījumus nolikumā apstiprina Dibinātājs.

 

XIII. Citi noteikumi

  1. Saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem Sporta skola kārto lietvedību un Sporta skolas arhīvu.
  2. Atbilstoši noteikto pārskatu formām Sporta skola sagatavo atskaites un iesniedz Dibinātājam, Izglītības un zinātnes ministrijai.
  3. Sporta skola nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem ugunsdrošības noteikumu, sanitāro normu un darba drošības noteikumu ievērošanu un drošu apstākļu uzturēšanu izglītojamajiem Sporta skolā.
  4. Sporta skolas grāmatvedības kārtošanu nodrošina Siguldas novada pašvaldības Finanšu pārvalde.

 

 

 

Siguldas Sporta skolas direktors                                                         A. Fridrihsons 

        

Siguldas Sporta skolas nolikums